Leģendu nakts Žabo darbnīca Svitenes pilī

Žabo jeb jabot ir dekoratīvs aksesuārs, kas parasti sastāv no mežģīnēm, zīda vai smalka auduma volāniem, kuri tiek piestiprināti krekla priekšpusē, kakla rajonā. Tas radās 17. gadsimtā Francijā, kad izsmalcināti tērpi un aksesuāri bija modes augstākajās virsotnēs. Žabo sākotnēji bija gan vīriešu, gan sieviešu apģērbu sastāvdaļa un tika nēsāts galvenokārt aristokrātijas aprindās, lai parādītu turību un augsto statusu.

Sākumā žabo bija praktiskāks – tas kalpoja kā krekla apkakles aizsargs, taču drīz vien kļuva par stila simbolu. Īpaši izteikti žabo popularitāte pieauga Luija XIV laikā, kur viņš ar grezniem un izšūtiem aksesuāriem izcēla savu modes izjūtu un autoritāti. Šīs modes ietekmē citu valstu augstmaņi arī sāka pievērsties žabo nēsāšanai.

19. gadsimtā žabo popularitāte pieauga arī sieviešu garderobē, un tas kļuva par daļu no dažādiem apģērbiem, it īpaši aristokrātijas un augstākās sabiedrības lokā. Laika gaitā žabo nēsāšanas tradīcija mainījās un kļuva retāka, taču tas vēl arvien tiek izmantots kā elegantas formalitātes simbols, piemēram, tradicionālās tiesnešu, mūziķu vai diplomātu uniformās.

Mūsdienās žabo ir gan retro stila, gan gotiskās un Viktorijas laikmeta modes elements, un tam joprojām piemīt šarms un vēsturiskā elegance.