Kā starptautiskais brīvprātīgais darbs var palīdzēt jaunietim atklāt pavisam jaunu sevis versiju?
Šoreiz projekta “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” podkāstā pie mums viesojas 20 gadīgā Hada no Spānijas.
Šī ir viņas pirmā starptautiskā brīvprātīgā darba pieredze, un sarunā Hada ļoti atklāti stāsta gan par stereotipiem pirms ierašanās Latvijā, gan par kultūršoku, ilgām pēc mājām un pārmaiņām, ko viņā radīja divi Svitenē pavadītie mēneši.
Kādu Latviju Hada gaidīja?
Pirms brauciena Hadai par Latviju bija savs priekšstats.
Viņa gaidīja drēgnu, vēsu laiku un arī nedaudz vēsākus, noslēgtākus cilvēkus.
Taču realitāte viņu pārsteidza.
Latvija izrādījās daudz siltāka
Un ne tikai laikapstākļu ziņā.
Hada Latvijā sastapa sirsnību, viesmīlību un patiesu interesi par viņu un Spānijas kultūru.
Tieši šādi starptautiska pieredze palīdz ļoti ātri saprast, cik daudz mūsu priekšstatos par citām valstīm balstās nevis pieredzē, bet stereotipos.
Un kāpēc Svitenē ir tik daudz kaķu?
Protams, ne visi kultūršoki bija lieli un nopietni.
Viens no Hadas spilgtākajiem novērojumiem bija pavisam vienkāršs:
Svitenē ir ļoti daudz kaķu.
Mazās lietas rada spilgtākās atmiņas
Tieši šādi mazi ikdienas novērojumi bieži paliek atmiņā visilgāk.
Cik daudz kaķu ir ciematā.
Cikos cilvēki ēd vakariņas.
Kā viņi pavada vakarus.
Kā runā ar svešiniekiem.
Tieši šīs detaļas ļauj valsti iepazīt daudz dziļāk nekā parastā tūrisma braucienā.
Vakariņas sešos? Tiešām?
Vēl viens Hadas kultūršoks bija Latvijas ēšanas ritms.
Vakariņas ap plkst. 18.00 viņai sākumā šķita pārsteidzoši agri.
Starptautiska pieredze māca, ka “normāli” katrā valstī nozīmē ko citu
Ikdienas paradumi ir tik pašsaprotami, ka tos sākam pamanīt tikai tad, kad sastopam kādu, kurš dzīvo citādi.
Cits ēšanas laiks.
Cits dienas ritms.
Cita komunikācija.
Cita attieksme pret personīgo telpu.
Šie mazie kultūršoki sākumā rada pārsteigumu, bet vēlāk kļūst par vienu no interesantākajām mācīšanās daļām.
Pirmā starptautiskā pieredze nav tikai skaists piedzīvojums
Hada ļoti godīgi runā arī par grūtākajiem brīžiem.
Dzīvot citā valstī nozīmē būt tālu prom no ierastā atbalsta loka.
Ilgas pēc ģimenes un draugiem
Sākumā jauna vide ir aizraujoša.
Taču pēc kāda laika var pietrūkt cilvēku, kurus esi pieradis satikt ikdienā.
Telefona zvans palīdz.
Ziņas palīdz.
Taču tās ne vienmēr aizstāj cilvēka klātbūtni.
Arī šī pieredze ir daļa no patstāvības – mācīties tikt galā ar savām emocijām un vienlaikus veidot jaunu atbalsta loku vietā, kurā esi nonācis.
Valodas barjera sākumā biedē vairāk, nekā vajadzētu
Hada saskārās arī ar sākotnēju valodas barjeru.
Tas ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc jaunieši vilcinās pieteikties starptautiskam projektam.
Nav jārunā perfekti, lai varētu piedalīties
Starptautiskā komandā ļoti ātri kļūst skaidrs – galvenais nav perfekta gramatika.
Svarīgāka ir vēlme komunicēt.
Uzdot jautājumu.
Atkārtot.
Pasmaidīt.
Pamēģināt vēlreiz.
Tieši reālā vidē svešvaloda ļoti ātri pārstāj būt tikai skolas priekšmets un kļūst par instrumentu attiecību veidošanai.
“Bailes no nezināmā ir kā portāls uz jaunu sevis versiju”
Hada savu pieredzi raksturo ļoti spēcīgi:
“Bailes no nezināmā ir kā portāls uz jaunu sevis versiju. Ja es būtu palikusi mājās Spānijā, es nekad neuzzinātu, kā šie divi mēneši var mani tik ļoti izmainīt.”
Šī doma ļoti labi raksturo to, ko var dot starptautiskais brīvprātīgais darbs.
Mēs bieži nezinām, ko spējam, kamēr nepamēģinām
Jaunietis var gadiem domāt:
es neesmu pietiekami drosmīgs;
mana angļu valoda nav pietiekami laba;
es nevarētu dzīvot tālu no mājām;
es neesmu cilvēks, kurš spēj darboties starptautiskā komandā.
Taču viena reāla pieredze var šos priekšstatus pilnībā mainīt.
Jauna sevis versija neveidojas vienā dienā
Personīgā izaugsme parasti nenotiek vienā lielā, dramatiskā brīdī.
Tā notiek pamazām.
Katru dienu viens mazs solis
Pirmajā reizē pats uzrunā cilvēku.
Nākamajā – vadi aktivitāti.
Pēc tam risini problēmu.
Vēlāk saproti, ka situācija, kas pirms mēneša būtu biedējusi, tagad šķiet pavisam normāla.
Tieši tā veidojas lielāka pārliecība par sevi.
Ko starptautiskā pieredze dod vietējai kopienai?
Hadas pieredze nav vērtīga tikai viņai pašai.
Arī Svitenes jaunieši un vietējā kopiena iegūst iespēju iepazīt citu kultūru, dzirdēt citu valodu un redzēt pasauli no cita skatpunkta.
Kultūru apmaiņa notiek abos virzienos
Hada iepazīst Latviju.
Mēs iepazīstam Spāniju.
Viņa pamana lietas, kuras mēs ikdienā vairs neredzam.
Savukārt vietējie jaunieši redz, ka cilvēks no citas Eiropas malas var atbraukt uz viņu mazo ciemu, kļūt par daļu no kopienas un strādāt kopā ar viņiem.
Tas padara pasauli daudz tuvāku.
Kāpēc MPP stāsta šos stāstus?
Ar projekta “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” podkāstu ciklu vēlamies parādīt jauniešiem, ka aiz katras starptautiskās iespējas ir īsti cilvēki.
Ar bailēm.
Ar šaubām.
Ar neveiklām pirmajām sarunām.
Un pēc tam – ar pieredzi, jaunām draudzībām un daudz lielāku pārliecību par sevi.
Reāls stāsts palīdz nezināmo padarīt mazāk biedējošu
Mēs ceram, ka Hadas pieredze palīdzēs kādam jaunietim saprast:
nav jāgaida, līdz pazudīs visas bailes.
Dažreiz pirmais solis jāsper tieši tad, kad vēl mazliet baidies.
Klausies Hadas stāstu MPP podkāstā
Liels paldies Hadai par sirsnību, atvērtību un ieguldīto darbu mūsu novadā!
Pilno sarunu vari noklausīties mūsu YouTube kanālā:
Varbūt tieši šī saruna kādam jaunietim palīdzēs uz savu pirmo starptautisko iespēju paskatīties nevis kā uz kaut ko biedējošu, bet kā uz portālu uz jaunu sevis versiju.
Par projektu “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos”
Projekts “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2026.–2028. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.