Vai viena brīvprātīgā darba pieredze pusaudža gados var ietekmēt visu turpmāko profesionālo ceļu?
Projekta “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” jaunākajā podkāsta epizodē, ko veido un vada mūsu jaunieši, sarunājamies ar Gintu Jankovski – jaunatnes organizācijas “Laiks Jauniešiem” dibinātāju un vadītāju.
Viņa stāsts ļoti skaidri parāda, ka brīvprātīgais darbs var būt daudz vairāk par vienu pasākumu vai ierakstu CV.
Tas var kļūt par pirmo soli uz savu organizāciju, līderību un profesiju.
Viss sākās ar vienu brīvprātīgā darba pieredzi
Ginta ceļš sākās ar brīvprātīgo darbu Eiropas sieviešu basketbola čempionātā.
Tajā brīdī tā vēl nebija karjera.
Tā bija iespēja iesaistīties, redzēt pasākumu no otras puses un izmēģināt sevi jaunā vidē.
Pirmais solis bieži šķiet pavisam mazs
Tieši tā arī mēdz sākties lielāki dzīves pagriezieni.
Sākumā tu vienkārši piesakies palīdzēt.
Tad iepazīsti cilvēkus.
Redzi, kā notiek organizēšana.
Saproti, ka tev patīk būt daļai no procesa.
Un pamazām sāk rasties jautājums:
“Ko vēl es varētu izdarīt?”
Kad ar esošajām iespējām nepietiek
Sarunā Gints stāsta arī par brīdi, kad sapratis – jauniešiem pieejamo iespēju viņa skatījumā nav pietiekami.
Tā vietā, lai tikai gaidītu, kad kaut kas mainīsies, viņš pieņēma drosmīgu lēmumu.
Dibināt pašam savu organizāciju
Tā radās “Laiks Jauniešiem”.
Šeit ļoti spilgti redzama viena no svarīgākajām līdzdalības idejām.
Ja redzi problēmu, ir iespējams ne tikai par to runāt.
Ir iespējams sākt kaut ko veidot pašam.
No idejas.
No mazas iniciatīvas.
No cilvēkiem, kuri tic līdzīgām vērtībām.
No brīvprātīgā līdz organizācijas vadītājam
Ginta pieredze parāda arī to, ka brīvprātīgais darbs var kļūt par vietu, kur jaunietis sāk atklāt savas stiprās puses.
Prasmes, kuras rodas darot
Brīvprātīgajā darbā iespējams mācīties:
- organizēt;
- komunicēt;
- sadarboties;
- uzņemties atbildību;
- risināt neparedzētas situācijas;
- vadīt cilvēkus;
- pārstāvēt idejas;
- veidot projektus.
Sākumā tās var būt ļoti mazas atbildības.
Taču ar laiku tās var pāraugt daudz lielākās lomās.
NVO – iespēju pasaule, par kuru daudzi jaunieši vēl nezina
Sarunā pieskārāmies arī ļoti aktuālai tēmai – jauniešu izpratnei par nevalstiskajām organizācijām.
Daudzi jaunieši joprojām īsti nezina:
kas ir NVO,
ko tās dara,
kā tajās iesaistīties,
un kādas iespējas tās var piedāvāt.
NVO nav tikai “kaut kādas biedrības”
Nevalstiskās organizācijas var būt vieta, kur jaunietis:
- realizē savu pirmo ideju;
- kļūst par brīvprātīgo;
- piedalās projektā;
- dodas starptautiskā mobilitātē;
- iegūst mentoru;
- iemācās rakstīt projektu;
- organizē pasākumu;
- attīsta līderības prasmes.
Un dažreiz tieši tur sākas arī profesionālais ceļš.
Kāpēc izpratne par NVO ir tik svarīga?
Ja jaunietis nezina, ka šādas iespējas pastāv, viņš tās nevar izmantot.
Tieši tāpēc svarīga ir ne tikai formālā izglītība, bet arī zināšanas par to, kā darbojas sabiedrība ārpus skolas.
Pilsoniskā līdzdalība sākas ar sapratni
Lai jaunietis iesaistītos, viņam vispirms jāzina:
kur iespējams iesaistīties;
kāpēc tas ir svarīgi;
ko viņš pats no tā var iegūt;
un kā viņa darbība var ietekmēt apkārtējo vidi.
Tieši šeit NVO var kļūt par ļoti praktisku līdzdalības skolu.
“Tu drīksti mēģināt, kļūdīties un darīt vēlreiz”
Viena no svarīgākajām Ginta atziņām sarunā ir:
“Brīvprātīgais darbs ir vieta, kur izkāpt no savas komforta zonas, kur tu drīksti mēģināt, kļūdīties un darīt vēlreiz!”
Šī ir viena no lielākajām brīvprātīgā darba vērtībām.
Ne visur kļūdas ir vienlīdz drošas
Skolā kļūda dažkārt nozīmē zemāku atzīmi.
Darbā tā var maksāt daudz vairāk.
Savukārt labi organizētā brīvprātīgā darba vidē jaunietim ir iespēja eksperimentēt.
Pamēģināt.
Saņemt atgriezenisko saiti.
Izlabot.
Un mēģināt vēlreiz.
Tieši tā veidojas kompetence.
Komforta zona nepalielinās pati no sevis
Ja cilvēks dara tikai to, ko jau prot, viņa iespēju loks mainās lēni.
Brīvprātīgais darbs bieži iedod situācijas, kurās nākas izdarīt kaut ko pirmo reizi.
Pirmais pasākums. Pirmā runa. Pirmais projekts.
Pirmā komanda.
Pirmā atbildība.
Pirmais neveiksmīgais mēģinājums.
Un pēc tam – pirmais brīdis, kad saproti:
“Es to tomēr varu.”
Nevajag gaidīt, kad kāds cits sāks
Ginta ceļš ļoti labi sasaucas ar vienu no vēstījumiem, ko vēlamies nodot jauniešiem.
Ja kaut kā pietrūkst, ne vienmēr jāgaida, kad risinājumu izveidos kāds cits.
Arī jaunietis var būt tas, kurš sāk
Tas nenozīmē, ka uzreiz jādibina organizācija.
Var sākt daudz vienkāršāk.
Ar ideju.
Ar vienu aktivitāti.
Ar nelielu brīvprātīgo iniciatīvu.
Ar sarunu.
Ar savu pirmo projektu.
Svarīgākais ir nepalikt tikai pie domas:
“Kādam vajadzētu.”
Kāpēc mēs stāstām Ginta pieredzi?
Ar projekta “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” podkāstu ciklu biedrība “Mums pieder pasaule” vēlas informēt un iedrošināt Bauskas novada jauniešus.
Mēs gribam parādīt ne tikai īstermiņa brīvprātīgā darba piedzīvojumus, bet arī to, kur šāda pieredze var aizvest pēc pieciem, desmit vai vairāk gadiem.
Brīvprātīgais darbs var būt sākums karjerai
Ne vienmēr.
Un tam arī nav jābūt mērķim.
Taču dažiem jauniešiem tieši pirmā iesaistīšanās kļūst par vietu, kur viņi atklāj:
ko prot;
kas viņus interesē;
kādu problēmu grib risināt;
un kādu darbu vēlas darīt nākotnē.
Ginta pieredze ir viens no šādiem piemēriem.
Mācīties par līdzdalību, pašiem piedaloties
Uzdot jautājumus.
Gatavoties intervijai.
Klausīties.
Reaģēt uz atbildēm.
Runāt ar pieredzējušiem cilvēkiem.
Arī tas ir veids, kā attīstīt pārliecību, komunikācijas prasmes un spēju pašiem veidot saturu par tēmām, kas ir svarīgas jauniešiem.
Klausies sarunu ar Gintu Jankovski
Liels paldies Gintam par atsaucību, atklātību un lielo ieguldījumu Latvijas jaunatnes jomā.
Paldies arī “Laiks Jauniešiem” par sadarbību, kopīgām vērtībām un atbalstu jauniešiem un brīvprātīgajiem.
Pilno sarunu vari noklausīties mūsu YouTube kanālā:
Padalies ar šo stāstu arī tālāk.
Varbūt kādam jaunietim tieši šobrīd nepieciešams dzirdēt:
nav jāgaida, kad kāds cits sāks – arī tu vari būt tas, kurš sper pirmo soli.
Par projektu “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos”
Projekts “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2026.–2028. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.