Divi mēneši Latvijā un Svitenē.
Nometnes, aktivitātes, jauni cilvēki, jaunas prasmes, sarunas, podkāsti un arī pavisam jauna sevis versija.
Kad Lorēna no Spānijas pieteicās brīvprātīgajam darbam pie mums, viņa zināja, ka viena no viņas lomām būs starptautisko nometņu plānošana un vadīšana.
Taču toreiz viņa pati sevi nometnes vadītājas lomā vēl īsti nespēja iedomāties.
Divus mēnešus vēlāk Lorēna saka:
“Ja es gribētu, man šķiet, tagad es varētu visu.”
Un, iespējams, tieši šajā teikumā ir viens no skaistākajiem brīvprātīgā darba ieguvumiem.
Tu atbrauc pēc pieredzes, bet aizbrauc ar ticību sev
Starptautiskais brīvprātīgais darbs bieži sākas ar vēlmi kaut ko pamēģināt.
Iepazīt citu valsti.
Iemācīties valodu.
Satikt jaunus cilvēkus.
Iegūt pieredzi.
Taču pa ceļam var notikt vēl kaut kas daudz nozīmīgāks – cilvēks sāk citādi skatīties pats uz savām spējām.
“Es nezināju, ka es to varu”
Pirms projekta Lorēna sevi nebūtu raksturojusi kā cilvēku, kurš var vadīt starptautisku jauniešu nometni.
Taču pieredze rodas tikai darot.
Plānojot aktivitātes.
Vadot grupu.
Risinot neparedzētas situācijas.
Komunicējot ar ļoti dažādiem cilvēkiem.
Un pēc tam pēkšņi pienāk brīdis, kad saproti:
es to izdarīju.
No brīvprātīgās līdz nometņu vadītājai
Starptautiskas nometnes vadīšana nozīmē daudz vairāk par aktivitāšu sagatavošanu.
Ir jādomā par grupu, laiku, cilvēku vajadzībām, enerģiju, komunikāciju un to, ko darīt, ja iecerētais plāns pēkšņi vairs neder.
Prasmes, kas rodas praksē
Šajā procesā Lorēna trenēja:
- plānošanu;
- grupas vadīšanu;
- komunikāciju;
- problēmu risināšanu;
- elastību;
- atbildības uzņemšanos;
- spēju sadarboties starptautiskā komandā.
Tās nav tikai nometņu vadītāja prasmes.
Tās ir prasmes, kuras noderēs ļoti daudzās nākotnes situācijās.
Lorēna un MPP podkāsti
Vēl viena Lorēnas stiprā puse ļoti ātri kļuva redzama podkāstu veidošanā.
Viņai patiešām labi padodas vadīt sarunu, uzdot jautājumus un radīt atmosfēru, kurā cilvēks jūtas pietiekami droši, lai atvērtos.
Varbūt nākamais solis – pašai savs podkāsts?
Lorēna, mēs joprojām ļoti ceram, ka kādreiz Tu izveidosi pati savu podkāstu kanālu.
Mēs noteikti klausītos.
Jo viena lieta ir sagatavot jautājumus.
Pavisam cita – patiešām klausīties cilvēkā un palīdzēt viņam izstāstīt savu stāstu.
Un tā ir prasme, kuru mēs Tevī noteikti pamanījām.
Arī mēs no Lorēnas mācījāmies
Starptautiskā brīvprātīgā pieredze nekad nav vienvirziena process.
Brīvprātīgais iepazīst Latviju.
Bet mēs caur viņa acīm no jauna ieraugām arī paši savu ikdienu.
Svitenes “skaļais klusums”
Lorēna mums atgādināja par lietām, kuras paši jau sen vairs nepamanām.
Par Svitenes īpašo mieru.
Par klusumu, kas cilvēkam no citas vides var šķist gandrīz “skaļš”.
Par to, cik ļoti latvieši mīl savu valsti un tradīcijas.
Un, protams, par vienu ļoti svarīgu kulināru atklājumu:
dilles Latvijā tiešām ir visur.
Kultūru apmaiņa ir arī spēja paskatīties uz sevi no malas
Tieši tā ir viena no starptautisko brīvprātīgo lielākajām vērtībām vietējai kopienai.
Viņi pamana to, kas mums šķiet pašsaprotams.
Pazīstamais pēkšņi kļūst īpašs
Daba.
Klusums.
Ēdiens.
Cilvēku paradumi.
Valoda.
Tradīcijas.
Kad kāds no citas valsts par šīm lietām runā ar interesi, mēs arī paši sākam tās novērtēt mazliet vairāk.
Divi mēneši, kuros izaug jauna sevis versija
Brīvprātīgais darbs nav tikai par to, cik pasākumus esi noorganizējis vai cik aktivitātes novadījis.
Svarīgs ir arī tas, kas noticis ar tevi pašu.
Pārliecība nav teorija
Par pārliecību var daudz runāt.
Taču vislabāk tā rodas, kad cilvēkam ir reāla pieredze, uz kuru paskatīties un pateikt:
Es vadīju nometni.
Es runāju ar cilvēkiem no dažādām valstīm.
Es izveidoju podkāstu.
Es tiku galā ar neparedzētām situācijām.
Es varēju.
Un, ja es varēju šo, varbūt varu arī kaut ko nākamo.
Gracias, Lorena!
Lorēna, paldies.
Par nometnēm.
Par idejām.
Par aktivitātēm.
Par podkāstiem.
Par sarunām.
Par cilvēkiem, kuri Tavās intervijās atvērās un dalījās savos stāstos.
Par drosmi atbraukt.
Par gatavību izmēģināt.
Par visu, ko iemācījies pati un ko pa ceļam iemācīji arī mums.
Paņem līdzi mazliet Svitenes miera
Mēs ceram, ka, atgriežoties Spānijā, kaut kur līdzi ceļos arī mazs gabaliņš Svitenes.
Tās klusums.
Tās daba.
Cilvēki.
Sarunas.
Un sajūta, ka reizēm iespējams izdarīt daudz vairāk, nekā sākumā šķiet.
Gracias, Lorena!
Tiekamies kaut kur pasaulē.
Lorēnas brīvprātīgais darbs Eiropas Solidaritātes korpusā
Lorēnas divu mēnešu brīvprātīgais darbs Latvijā notika Eiropas Solidaritātes korpusa ietvaros.
Šī pieredze deva iespēju viņai ne tikai palīdzēt MPP un vietējiem jauniešiem, bet arī izmēģināt jaunas lomas, attīstīt prasmes un iegūt pārliecību, kas var palikt vēl ilgi pēc projekta beigām.
Un varbūt tas ir pats galvenais:
tu atbrauc pēc pieredzes, bet aizbrauc ar lielāku ticību sev.