Šodien mūsu trīs organizāciju vadītāju tikšanās bija mazliet citāda nekā ierasts.
Nevis par skaistajiem projektu rezultātiem, sasniegumiem un veiksmes stāstiem.
Šoreiz runājām par to, kas nogājis greizi.
Par lietām, kas nav izdevušās tā, kā cerējām.
Par lēmumiem, kurus šodien, iespējams, pieņemtu citādi.
Un, pats svarīgākais, par to, ko no šīs pieredzes varam mācīties.
Arī organizāciju vadītājiem vajag savu atbalsta grupu
Vadot organizāciju, ļoti bieži esi tas cilvēks, pie kura citi nāk pēc atbildēm.
Tev jāpieņem lēmumi.
Jārisina problēmas.
Jāatrod finansējums.
Jāvada komanda.
Jādomā par nākamo projektu.
Taču arī vadītājam reizēm ir nepieciešama vieta, kur nav jāzina visas atbildes.
Vieta, kur drīkst pateikt: “Mums nesanāca”
Tieši tāpēc šādas tikšanās ir tik vērtīgas.
Tā ir telpa, kur var:
- izstāstīt, kas nav izdevies;
- pasmieties par situācijām, kuras toreiz nemaz nelikās smieklīgas;
- paklausīties citu organizāciju pieredzi;
- pajautāt, kā viņi risinājuši līdzīgas problēmas;
- reizēm vienkārši dzirdēt: “Jā, mums arī tā ir bijis.”
Un dažreiz tieši šis viens teikums ir ļoti vajadzīgs.
Ne visu varam ietekmēt
Sarunās daudz runājām arī par robežu starp to, ko organizācija var mainīt, un to, ko nevar.
Kur pacīnīties un kur palaist vaļā
Projektu un organizāciju darbā vienmēr būs lietas, kuras iespējams uzlabot.
Procesus var pārskatīt.
Komunikāciju mainīt.
Uzdevumus sadalīt citādi.
Partnerus izvēlēties rūpīgāk.
Taču ir arī situācijas, kurās jāatzīst:
šo mēs nevaram kontrolēt.
Un tad jautājums vairs nav par to, kā visu salabot.
Jautājums ir – kā šo pieredzi pieņemt, paņemt no tās mācību un doties tālāk.
No kļūdām reizēm var iemācīties vairāk nekā no panākumiem
Par veiksmes stāstiem runāt ir patīkami.
Taču tie ne vienmēr parāda visu procesu.
Veiksmes stāstā bieži redzam gala rezultātu.
Neredzam kļūdas, neveiksmīgos mēģinājumus, pārpratumus, pārrakstītos projektus un situācijas, kurās šķita, ka nekas nesanāks.
Sveša kļūda var pasargāt no savējās
Tieši tāpēc atklāta pieredzes apmaiņa starp organizācijām ir tik vērtīga.
Ja kāds pastāsta:
“Mēs darījām šādi, un tas nestrādāja,”
cita organizācija var izvairīties no tās pašas kļūdas.
Savukārt stāsts par to, kā sarežģīta situācija tika atrisināta, var iedot pavisam jaunu ideju.
Sadarbība nav tikai kopīgi projekti
Milzīgs paldies mūsu kolēģiem no “Laiks Jauniešiem” un “Jaunatne smaidam” par atklātību, humoru un gatavību dalīties arī ar to pieredzes daļu, kuru parasti nepublicē sociālajos tīklos.
Šādas attiecības starp organizācijām ir ļoti vērtīgas.
Konkurenti vai atbalsta tīkls?
NVO vidē organizācijas reizēm piesakās tiem pašiem finansējuma konkursiem un strādā ar līdzīgām mērķa grupām.
Taču tas nenozīmē, ka mums vienmēr jāstrādā katram atsevišķi.
Tieši pretēji.
Pieredzes apmaiņa, savstarpējs atbalsts un uzticēšanās palīdz katrai organizācijai kļūt stiprākai.
Un beigās no tā iegūst arī jaunieši un kopienas, ar kurām strādājam.
Viena liela atbalsta grupa
Mums ļoti patīk sajūta, ka, lai arī katrai organizācijai ir savs ceļš, mums blakus ir cilvēki, kuri saprot, ko nozīmē vadīt NVO.
Cilvēki, kuri zina gan skaisto, gan sarežģīto šajā darbā.
Reizēm vajag nevis risinājumu, bet cilvēkus, kuri saprot
Ne katrai problēmai tikšanās laikā jāatrod gatava atbilde.
Dažreiz pietiek ar iespēju izrunāties.
Ar sajūtu, ka neesi vienīgais, kuram kaut kas nav izdevies.
Un ar apziņu, ka apkārt ir cilvēki, kuri nepieciešamības gadījumā būs gatavi padalīties ar savu pieredzi.
Bet ilgi atpūsties nav laika
Tagad priekšā nākamais posms.
Projektu rakstīšanas cēliens.
Un pēc tam – projektu īstenošanas skrējiens.
Katrai organizācijai savs ceļš, bet kaut kur atkal satiksimies
Katrai no mūsu organizācijām ir savas idejas, savi mērķi un savi nākamie projekti.
Taču viena lieta jau ir skaidra.
Kaut kur pa ceļam mēs atkal satiksimies.
Varbūt kopīgā projektā.
Varbūt pasākumā.
Varbūt pie kafijas galda pēc kārtējās neveiksmes, par kuru pēc laika atkal varēsim kopā pasmieties.
Un tieši tā arī veidojas stipras organizācijas – ne tikai no veiksmīgiem projektiem, bet arī no cilvēkiem, kuri ir gatavi godīgi dalīties ar savu pieredzi.