Tieši šie Silvijas vārdi ļoti precīzi raksturo sajūtu, ko piedzīvo daudzi jaunieši pirms sava pirmā starptautiskā brauciena.
Vai es spēšu sarunāties angliski?
Vai man izdosies iejusties komandā?
Vai atradīšu draugus?
Vai vispār jutīšos tur iederīgs?
Projekta “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” 23. podkāsta epizodē iepazīstam Silviju no Barselonas, kura pati piedzīvoja šīs šaubas un pēc tam atklāja, ka realitāte var izrādīties daudz labāka par sākotnējām bailēm.
Bailes pirms pirmās starptautiskās pieredzes
Pirms došanās uz Latviju Silviju visvairāk uztrauca divas lietas – angļu valoda un socializēšanās.
Tas ir ļoti pazīstams stāsts daudziem jauniešiem.
Ne vienmēr lielākās bailes ir par ceļošanu vai pašu darbu.
Daudz biežāk jautājums ir:
“Vai es spēšu saprasties ar citiem?”
Perfekta angļu valoda nav nepieciešama
Starptautiskā vidē ātri kļūst skaidrs, ka cilvēki nerunā vienādi.
Kādam angļu valoda ir ļoti laba, citam vienkāršāka.
Taču komunikācija nav tikai par pareizu gramatiku.
Tā ir arī par pacietību, humora izjūtu, vēlmi klausīties un drosmi mēģināt.
Silvijas pieredze parāda, ka tieši pati dalība starptautiskā projektā var palīdzēt iegūt daudz lielāku pārliecību par savām komunikācijas spējām.
No satraukuma līdz piederības sajūtai
Sākotnējās bažas par iejušanos grupā pamazām nomainīja cita sajūta – piederība komandai.
Dzīvojot un strādājot kopā, cilvēki ļoti ātri sāk iepazīt cits citu.
Draudzības rodas ikdienā
Draudzība starptautiskajā nometnē neveidojas tikai īpašās saliedēšanās aktivitātēs.
Tā rodas pavisam ikdienišķos brīžos:
- strādājot kopā;
- gatavojot ēdienu;
- sarunājoties vakarā;
- klausoties mūziku;
- palīdzot citam;
- kopīgi risinot problēmas;
- smejoties par lietām, kuras pēc tam saprot tikai konkrētās nometnes dalībnieki.
Un tieši šie mirkļi bieži kļūst par vērtīgāko projekta daļu.
Darbs pils dārzā – daudz vairāk nekā uzdevums
Silvija piedalījās arī pils dārza kopšanas darbos.
No malas tas var šķist vienkāršs praktisks uzdevums.
Taču brīvprātīgajā darbā nozīme bieži nav tikai pašā darbā.
Redzēt sava ieguldījuma rezultātu
Darbs vēsturiskā vietā ļauj jaunietim redzēt, ka viņa paveiktais paliek arī pēc tam, kad projekts noslēdzas.
Sakopts dārzs.
Paveikts konkrēts uzdevums.
Vieta, kuru pēc tam baudīs citi cilvēki.
Tas rada sajūtu, ka tavs laiks un enerģija nav iztērēta velti.
Brīvprātīgais darbs nav tikai par paveikto
Silvija sarunā uzsver, ka starptautiskā brīvprātīgā darba vērtība ir daudz plašāka par ikdienas uzdevumu sarakstu.
Tas ir stāsts arī par to, kas notiek ar pašu jaunieti.
Pārliecība par sevi rodas pieredzē
Ja cilvēks pirmo reizi aizbrauc uz citu valsti un spēj:
- iejusties starptautiskā komandā;
- sazināties svešvalodā;
- izveidot jaunas draudzības;
- paveikt sev nepazīstamus uzdevumus;
- pielāgoties citai videi,
viņš mājās atgriežas ar ļoti konkrētu pierādījumu sev:
“Es to spēju.”
Šī sajūta var ietekmēt arī daudzus nākamos lēmumus.
Personīgā izaugsme, ko nevar ieplānot
Pirms projekta nav iespējams precīzi paredzēt, ko jaunietis tajā iemācīsies.
Var ieplānot darba uzdevumus un aktivitātes.
Taču nevar ieplānot katru sarunu, draudzību vai personīgo atklājumu.
Dažreiz svarīgākais notiek negaidīti
Tieši tāpēc Silvijas teiktais – “šī pieredze mani pārsteidza pilnībā” – ir tik nozīmīgs.
Starptautiska pieredze bieži dod daudz vairāk, nekā jaunietis sākumā vispār spēj paredzēt.
Kāpēc mēs stāstām šos stāstus?
Ar projekta “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” podkāstu ciklu vēlamies ļaut jauniešiem dzirdēt īstus vienaudžu stāstus.
Nevis tikai informāciju par programmām un iespējām.
Bet arī godīgas sarunas par bailēm, šaubām, pārsteigumiem un ieguvumiem.
Bailes no nezināmā kļūst mazākas
Ja jaunietis dzird, ka arī citi pirms sava pirmā brauciena baidījās par valodu, komunikāciju vai spēju iejusties, viņš var saprast:
“Tātad manas bailes nav nekas neparasts.”
Un vēl svarīgāk – redzēt, ka šīs bailes nav šķērslis piedalīties.
Starptautiskā vide var būt atbalstoša
Viens no svarīgiem Silvijas stāsta vēstījumiem ir tas, ka starptautiska komanda var būt ļoti atvērta un atbalstoša.
Tur nav jāierodas perfektam.
Nav jāzina viss.
Nav jābūt pašam drošākajam cilvēkam telpā.
Pietiek ar drosmi pamēģināt
Dažreiz viss sākas ar vienu mazu lēmumu:
“Es pieteikšos.”
Pēc tam seko pirmais lidojums.
Pirmā saruna.
Pirmā darba diena.
Pirmais jaunais draugs.
Un pamazām tas, kas sākumā šķita biedējošs, kļūst par vienu no spilgtākajām dzīves pieredzēm.
Šodienas jaunieši – rītdienas līderi
Mēs ticam, ka jauniešu līderība neveidojas tikai klasē vai teorētiskās apmācībās.
Tā rodas arī tad, kad jaunietis pats pieņem lēmumus, pielāgojas, uzņemas atbildību un sadarbojas ar cilvēkiem, kuri ir pilnīgi atšķirīgi no viņa.
Brīvprātīgais darbs dod tieši šādu vidi.
Klausies MPP podkāsta 23. epizodi
Aicinām noklausīties Silvijas stāstu mūsu YouTube kanālā:
Varbūt tieši šī saruna palīdzēs kādam jaunietim, kurš šobrīd domā:
“Mana angļu valoda nav pietiekami laba.”
“Es nezinu, vai spēšu sadraudzēties.”
“Varbūt tas nav domāts man.”
Silvijas pieredze rāda – reizēm ir vērts dot iespēju arī tam, no kā sākumā mazliet baidāmies.
Par projektu “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos”
Projekts “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2026.–2028. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.