Ko sagaidīt no savas pirmās starptautiskā brīvprātīgā darba pieredzes?
Nogurumu?
Smagu fizisku darbu?
Tulznas uz rokām?
Tieši ar šādām gaidām uz Latviju devās Blanka no Polijas.
Taču realitāte izrādījās pavisam citāda.
Projekta “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” 24. podkāsta epizodē Blanka stāsta par savu pirmo starptautisko pieredzi, darbu Svitenes pils pagrabos un atziņām, kuras viņa aizvedīs sev līdzi pēc nometnes.
Fizisks darbs, kas nevis nogurdina, bet nomierina
Pirms ierašanās Svitenē Blanka bija sagatavojusies diezgan skarbam scenārijam.
Viņa gaidīja pilnīgu izsīkumu, smagu darbu un tulznas uz rokām.
Taču darbs pils pagrabā viņai sagādāja pavisam citu sajūtu.
Rakšana kā veids, kā atslēgties
Blanka atzīst, ka fiziskais darbs viņai kļuva par mierīgu un pat relaksējošu pieredzi.
Atkārtotas kustības, konkrēts uzdevums un redzams darba rezultāts ļāva koncentrēties uz vienu lietu un uz brīdi atslēgties no pārējā.
Tas vēlreiz parāda, cik dažādi cilvēki var piedzīvot vienu un to pašu darbu.
Tam, kas vienam šķiet grūts uzdevums, citam var būt ļoti nomierinoša pieredze.
Bauskas novada bērni un ciešā saikne ar kultūru
Vienu no spilgtākajiem iespaidiem uz Blanku atstāja nevis pats darbs, bet vietējie cilvēki.
Īpaši bērni.
Tradīcijas, kuras jaunā paaudze vēl arvien nes tālāk
Blanka ievēroja, cik cieša ir vietējo bērnu saikne ar Latvijas kultūru, tradīcijām un savu kopienu.
Cilvēkam, kurš ierodas no citas valsts, šādas lietas bieži kļūst daudz redzamākas.
Tas, ko mēs paši ikdienā varam uztvert kā pašsaprotamu, viesim var šķist ļoti īpašs.
Un reizēm tieši starptautisko brīvprātīgo skatījums palīdz mums pašiem no jauna ieraudzīt savas kopienas vērtības.
Brīvprātīgais darbs kā droša vieta kļūdīties
Sarunā Blanka izceļ vēl kādu ļoti nozīmīgu brīvprātīgā darba priekšrocību.
Tā ir iespēja mācīties un kļūdīties vidē, kur par kļūdām netiek sodīts.
Ne vienmēr viss jāprot uzreiz
Jauniešiem, kuri pirmo reizi iesaistās kādā darbā, bieži ir bail kļūdīties.
Ko darīt, ja es kaut ko nezinu?
Ja man nesanāk?
Ja citi izdara labāk?
Brīvprātīgais darbs var kļūt par vietu, kur jaunietis droši izmēģina jaunas lomas un prasmes.
Te var uzdot jautājumus.
Palūgt palīdzību.
Pamēģināt vēlreiz.
Un saprast, ka kļūda nav neveiksme – tā ir daļa no mācīšanās.
Iespēja izmēģināt savu nākotnes profesiju
Blanka sarunā brīvprātīgo darbu redz arī kā iespēju jaunietim pārbaudīt savas intereses pirms ieiešanas darba tirgū.
Praktiska pieredze pirms lielajiem dzīves lēmumiem
Jaunietim bieži tiek prasīts diezgan agri izlemt:
Ko tu gribi mācīties?
Par ko vēlies kļūt?
Kādā nozarē strādāsi?
Taču bez reālas pieredzes uz šiem jautājumiem ne vienmēr ir iespējams atbildēt.
Brīvprātīgais darbs dod iespēju pamēģināt.
Organizēt pasākumu.
Strādāt komandā.
Komunicēt ar cilvēkiem.
Veidot saturu.
Palīdzēt kopienai.
Un pēc tam sev pajautāt:
Vai es gribētu kaut ko līdzīgu darīt arī nākotnē?
“Valūtu apmaiņa”, kurā nauda nav galvenā
Blanka savu skatījumu uz brīvprātīgo darbu raksturo ļoti interesanti – kā sava veida “valūtu apmaiņu”.
Tu dod savu laiku.
Taču pretī ne vienmēr saņem naudu.
Ko saņem pretī?
Tu vari iegūt:
- sirdsmieru;
- piederības sajūtu;
- jaunus cilvēkus savā dzīvē;
- praktiskas prasmes;
- starptautisku pieredzi;
- pārliecību par sevi;
- iespēju labāk saprast, ko vēlies darīt nākotnē.
Tieši tāpēc brīvprātīgā darba vērtību ne vienmēr iespējams izmērīt naudā.
Daļa no svarīgākā ieguvuma paliek pašā cilvēkā.
Kāpēc mēs stāstām Blankas pieredzi?
Ar projekta “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” podkāstu ciklu biedrība “Mums pieder pasaule” vēlas mazināt jauniešu bailes un aizspriedumus par brīvprātīgo darbu.
Jo bieži vien lielākā barjera nav iespēju trūkums.
Tā ir neziņa.
Vienaudžu stāsti palīdz nezināmo padarīt saprotamāku
Jauniešiem var izstāstīt, ka brīvprātīgais darbs palīdz attīstīt prasmes.
Taču daudz spēcīgāk tas izklausās no cilvēka, kurš pats šo pieredzi tikko piedzīvojis.
Blankas stāsts parāda, ka pirmā starptautiskā pieredze nav jāuztver kā pārbaudījums, kurā visu jāizdara perfekti.
Tā var būt vieta, kur mācīties pašam par sevi.
Starptautiskie brīvprātīgie palīdz arī mums ieraudzīt sevi
Brīvprātīgie atbrauc iepazīt Latviju.
Bet viņu novērojumi nereti palīdz arī mums pašiem paskatīties uz savu kopienu no malas.
Tas, kas mums šķiet ikdienišķs, citam ir īpašs
Blanka pamanīja vietējo bērnu saikni ar tradīcijām.
Cits brīvprātīgais ievēro Latvijas gaišos vasaras vakarus.
Vēl kāds – klusumu, dabu vai to, cik brīvi bērni spēlējas laukos.
Tieši šādi skatījumi palīdz saprast, ka kultūru apmaiņa nav vienvirziena process.
Mācās gan brīvprātīgais, gan vietējā kopiena.
Klausies MPP podkāsta 24. epizodi
Liels paldies Blankai par ieguldīto darbu, atvērtību un īpaši vērīgo skatījumu uz mūsu kopienu!
Pilno sarunu vari noklausīties mūsu YouTube kanālā:
Padalies ar šo stāstu arī ar citiem.
Varbūt tieši Blankas pieredze palīdzēs kādam jaunietim saprast, ka brīvprātīgais darbs nav tikai vieta, kur dot savu laiku.
Tā var būt arī vieta, kur saņemt drosmi, piederību un iespēju droši izmēģināt to, par ko nākotnē vēl tikai domā.
Par projektu “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos”
Projekts “Brīvprātīgais darbs dzīvē un stāstos” īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2026.–2028. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.