Trešdienas pēcpusdiena mūsu starptautiskajā brīvprātīgā darba nometnē bija veltīta Latvijas kultūrai, tradīcijām, dejām un, protams, ēdienam.
Dalībniekiem no Polijas, Spānijas, Itālijas, Francijas un Meksikas tā bija iespēja Latviju iepazīt nevis no grāmatām vai prezentācijām, bet pašiem darot, nogaršojot, dejojot un piedzīvojot.
Pirmie pašu pītie ziedu vainagi
Daudziem mūsu nometnes dalībniekiem šī bija pirmā reize, kad viņi paši pina ziedu vainagus.
Sākumā bija jāizprot, kā ziedus savienot, kā panākt, lai vainags turas kopā, un cik daudz ziedu vispār nepieciešams. Taču pavisam drīz tapa pirmie krāsainie vainagi.
Mazliet Jāņu maģijas
Kad vainagi bija gatavi, bija laiks arī vienai no jautrākajām latviešu tradīcijām.
Metām vainagus ozola zaros un zīlējām, pēc cik gadiem gaidāmas kāzas.
Tā kā neviens no mūsu nometnes jauniešiem vēl nav precējies, šī aktivitāte ātri pārvērtās par vienu no jautrākajiem vakara mirkļiem.
Smiekli, atkārtoti mēģinājumi un diskusijas par to, cik nopietni šādi pareģojumi vispār būtu jāuztver, kļuva par lielisku veidu, kā izstāstīt arī par Jāņu tradīcijām Latvijā.
Latvijas tautastērpi un kultūrvēsturiskie novadi
Eva, Melānija un Keita demonstrēja latviešu tautastērpus un pastāstīja par Latvijas senajiem kultūrvēsturiskajiem novadiem.
Dalībnieki varēja ne tikai apskatīt tautastērpus, bet arī uzzināt, kā tie atšķiras dažādos Latvijas reģionos un kuriem novadiem piederīgi konkrētie tērpi.
Tautastērps kā stāsts par vietu un cilvēkiem
Tautastērps nav tikai skaists apģērbs.
Krāsas, raksti, rotas un detaļas sevī nes informāciju par konkrētu vietu, tradīcijām un cilvēkiem, kas tur dzīvojuši.
Starptautiskajiem dalībniekiem tā bija iespēja ieraudzīt, ka arī salīdzinoši nelielā valstī kā Latvija kultūras tradīcijas dažādos novados var būt ļoti atšķirīgas.
Latviešu tautas deja bez valodas barjeras
Un kas gan būtu latvisks vakars bez dejošanas?
Dalībnieki iemācījās vienu no jautrākajām un vienkāršākajām latviešu tautas dejām.
Te nebija nepieciešama perfekta angļu vai latviešu valoda. Pietika skatīties, klausīties mūziku un sekot kustībām.
Mūzika, kustība un daudz smieklu
Sākumā kājas reizēm devās nepareizajā virzienā un pāri sajuka, bet tieši tas padarīja deju vēl jautrāku.
Mūzika un kustība ļoti ātri nojauca valodas barjeras.
Rezultātā visi bija kārtīgi izdejojušies un izlēkājušies.
Latviju var iepazīt arī caur garšām
Pēc dejošanas bija laiks citam kultūras piedzīvošanas veidam – ēdienam.
Eva bija sagatavojusi nelielu ceļojumu Latvijas virtuvē.
Dalībnieki nogaršoja:
- tradicionālo auksto zupu;
- biezpiena kārumus;
- maizītes;
- speķa pīrādziņus;
- kūpinātu sieru.
Aukstā zupa – atklājums vai izaicinājums?
Atsauksmes bija tieši tādas, kādas var sagaidīt, vienā vietā satiekoties tik dažādām kultūrām.
Vienam aukstā zupa kļuva par vakara atklājumu, citam tā bija garša, pie kuras vēl mazliet jāpierod.
Kādam favorīts bija kūpinātais siers, citam speķa pīrādziņi vai saldie biezpiena kārumi.
Un tieši tas arī ir pats interesantākais kultūru apmaiņā – nogaršot, izmēģināt un atklāt kaut ko pilnīgi jaunu.
Uz brīdi šķita, ka atkal ir Līgo
Vakara noskaņa kļuva tik latviska, ka uz brīdi pat šķita – mums atkal ir Līgo.
Ziedu vainagi, tautastērpi, dejas, ēdiens un starptautiskās sarunas radīja ļoti īpašu atmosfēru.
Tādu, kuru nevar pilnībā izstāstīt tikai ar faktiem.
Tā ir jāpiedzīvo.
Dienas noslēgums zem Latvijas debesīm
Vakara beigās devāmies ārā vērot saulrietu un saules aptumsumu.
Pēc aktīvas dienas tas bija mierīgs noslēgums – kopā paskatīties debesīs un vienkārši pabūt.
Starptautiskais brīvprātīgais darbs ir daudz vairāk par darbu
Šādi vakari atgādina, ka starptautiskā brīvprātīgā darba nometne nav tikai par paveiktajiem uzdevumiem.
Tā ir arī par:
- citu kultūru iepazīšanu;
- kopā būšanu;
- jaunām draudzībām;
- drosmi izmēģināt nezināmo;
- valodas barjeru pārvarēšanu;
- smiekliem;
- kopīgām atmiņām.
Atmiņas, kas aizceļos tālāk par Latviju
Kad nometne beigsies, dalībnieki dosies atpakaļ uz Poliju, Spāniju, Itāliju, Franciju un Meksiku.
Taču līdzi viņi aizvedīs ne tikai fotogrāfijas.
Viņi aizvedīs arī stāstu par vakaru Latvijā, kurā tika pīti ziedu vainagi, dejotas latviešu dejas, nogaršota aukstā zupa un kopā vērots saulriets.
Un varbūt tieši šādi mazi kopīgi mirkļi vislabāk parāda, ko patiesībā nozīmē starptautiskais brīvprātīgais darbs.