16.aprīlī biedrības “Mums pieder pasaule” vadītāja Vita Reinfelde un starptautiskā brīvprātīgā Bahara Yildiz piedalījās forumā “Future of Education”, ko Erasmus+ projekta “Leadership Quest” ietvaros rīkoja nodibinājums Impulss Latvia .
Tā bija patiesi pārdomas rosinoša pieredze, kurā bija iespēja dzirdēt starptautisku ekspertu, praktiķu un izglītības pārmaiņu veidotāju skatījumu uz izglītības sistēmām dažādās valstīs — Ruandā, Kenijā, Japānā, Lielbritānijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un arī Lietuvā.
Forums lika aizdomāties par ļoti būtisku jautājumu:vai zināšanām, kas šodien ikvienam ir pieejamas video, lekciju un grāmatu formātā, nākotnē būs tāda pati nozīme kā līdz šim?Varbūt pienācis laiks mainīt domāšanu un vairāk fokusēties uz to, ko mākslīgais intelekts nekad nespēs aizstāt.
Tās ir cilvēka būtiskākās prasmes — identitāte, personības attīstība, drosme, publiskā runa, saskarsme, spēja ierosināt pārmaiņas, vadīt tās un būt pārmaiņās.Mums jāmācās ne tikai uzkrāt zināšanas, bet arī saprast: kas es esmu, kādas ir manas vērtības un kā es varu būt cilvēks starp cilvēkiem.
Forumā izskanēja ļoti dažādas pieredzes un perspektīvas — no skolām Lielbritānijā, kas strādā ar bērniem autiskajā spektrā, līdz skolām, kur nav tradicionālu klašu un kur dažādu vecumu skolēni un skolotāji sadarbojas, lai kopā mācītos un radītu.
Īpaši iedvesmojoša bija Anthony Willoughby un viņa veidotās Nomadic School of Business pieeja, kas balstās pamatiedzīvotāju un nomadu kopienu senajās gudrībās. Viņš runāja par to, kā zināšanas no Āfrikas masaju, Mongolijas un citām ceļotāju ciltīm var palīdzēt arī mūsu rietumu izglītības sistēmā — īpaši jautājumos par vērtībām, identitāti, drosmi un atbildību. Par lietām, ko skolā bieži nemāca, bet kas šajās kopienās bērniem ir skaidras jau ļoti agrā vecumā.
Svarīga atziņa no foruma — lielām pārmaiņām nav obligāti jāsākas tikai ministrijās vai valsts līmenī. Tās var sākties ar maziem soļiem katrā skolā, katrā klasē, katrā mācību priekšmetā.Ar skolotāju sadarbību.Ar dažādu vecumu jauniešu sadarbību.Ar sadarbību starp skolām, uzņēmējiem un nevalstisko sektoru.
Lielas pārmaiņas notiek lēni.Taču ir skaidrs — izglītībai ir jāmainās, jo mākslīgais intelekts ir uz palikšanu.Tāpēc skolā mums arvien vairāk jāmācās tas, ko mākslīgais intelekts nekad neiemācīsies un nepratīs.
Mums jāmācās būt cilvēkam.
Paldies Madara Budova un Baiba Ziga par uzaicinājumu 
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus unviedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai valsts aģentūras(Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.